FacebookX / TwitterLinkedinThreads

Kas ir saimnieciskā darbība 

Tādu uzņēmējdarbību, ko veic cilvēks (fiziska persona), nedibinot uzņēmumu, sauc par saimniecisko darbību.

Saimniecisko darbību reģistrē VID, tā nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā.

Saimniecisko darbību var veikt četros dažādos nodokļu režīmos:

Šajā nodokļu režīmā pašnodarbinātais maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI).

Ir jākārto grāmatvedība, uzskaitot ieņēmumus un ar to gūšanu saistītos izdevumus. Reizi gadā VID jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Deklarācijā attiecībā uz saimniecisko darbību jāaizpilda D3 vai D31 sadaļa. Reizi ceturksnī jāiesniedz “Pašnodarbinātā vai darba ņēmēja ziņojums”.
 

IIN likmes

IIN aprēķina no cilvēka kopējiem gada ar nodokli apliekamajiem ienākumiem. Kopējos ienākumos ieskaita gan saimnieciskās darbības ienākumus (tie ir starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem), gan citur, piemēram, no algota darba, gūtos ienākumus.

Pirms IIN aprēķināšanas no kopējiem ienākumiem atņem to daļu, kurai nodokli nepiemēro:

  • neapliekamo minimumu (tā apmērs mainās atkarībā no ienākumu lieluma)
  • nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošajiem, atvieglojums cilvēkiem ar invaliditāti vai atvieglojums politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem

IIN likme ir progresīva – tā mainās atkarībā no ienākuma lieluma:

  • ienākumiem līdz 20 004 eiro - 20 %
  • ienākumiem no 20 004 eiro līdz 78 100 eiro - 23 %
  • ienākumiem, kas pārsniedz 78 100 eiro -31 %

Obligātais minimālais IIN

Ja ienākumi no saimnieciskās darbības nav gūti vai no tiem aprēķinātais IIN nepārsniedz 50 eiro, reizi gadā jānomaksā minimālais IIN 50 eiro.

Minimālo IIN maksā līdz 23.jūnijam vienotajā nodokļu kontā.

Minimālais IIN nav jāmaksā:

  • ja konkrētajā gadā ir veikti IIN maksājumi vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par darbiniekiem
  • ja konkrētajā gadā veiktas VSAOI par sevi kā pašnodarbinātu personu
  • par pirmo gadu, kurā ir veikta saimnieciskās darbības reģistrācija, un par nākamo gadu
  • par gadu, kurā ir izbeigta saimnieciskā darbība proporcionāli tām dienām, kad kopj bērnu līdz divu gadu vecumam, kā arī dienām, kad izsniegta darbnespējas lapa “B”

VSAOI likmes

Ja ienākumi pārsniedz 500 eiro mēnesī, vismaz no 500 eiro jāmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), bet no pārējās ienākumu daļas maksā iemaksas pensiju apdrošināšanai.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) tiek aprēķinātas kā procents no obligāto iemaksu objekta jeb tiesību aktos noteiktās ienākumu daļas, no kuras jāmaksā nodoklis. 2022. gadā šis objekts ir 500 eiro mēnesī, bet Jūs varat brīvi izvēlēties maksāt iemaksas arī no lielākas summas, tādējādi palielinot savu pensijas kapitālu, kā arī tā atbalsta lielumu, ko varēsiet saņemt darbnespējas (piemēram, slimības) gadījumā.

VSAOI likme ir 31,07 %. Atšķirīga likme ir vecuma pensijas saņēmējiem (29,36 %) un nekustamā īpašuma apsaimniekotājiem (26,59 %).

EDS aizpildot “Pašnodarbinātā vai darba ņēmēja ziņojumu” un norādot tajā savus ienākumus, maksājamo VSAOI apmēru EDS aprēķinās automātiski. Ienākumus aprēķina kā starpību starp konkrētā mēneša ieņēmumiem un izdevumiem. Būtiski, ka pašnodarbinātā ienākumiem nav jāpieskaita tie ienākumi, kas saņemti citā statusā (piemēram, darba alga).

Iemaksas pensiju apdrošināšanai

Papildus VSAOI par ceturksni pašnodarbinātajam jāveic arī VSAOI valsts pensiju apdrošināšanai. Iemaksu likme ir 10 % no tās ienākumu daļas, no kuras netiek maksātas pamata VSAOI. Arī šo iemaksu lielums EDS būs aprēķināts automātiski, kad iesniegsiet “Pašnodarbinātā vai darba ņēmēja ziņojumu”.

Minimālās obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas

Lai nodrošinātu sociālo aizsardzību, tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi ir mazāki par Ministru kabineta noteikto minimālo algu 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī, ir jāveic minimālās VSAOI.

Pašnodarbinātajiem, kas ir darba devēji, šīs iemaksas jāveic gan par sevi (ja nestrādā nekur citur), gan par saviem darbiniekiem.

Minimālās obligātās iemaksas apmēru aprēķina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) triju mēnešu laikā pēc ceturkšņa beigām un līdz trešā mēneša 20. datumam paziņo par šīm iemaksām VID. Savukārt VID vienas darbdienas laikā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) šo informāciju sniedz pašnodarbinātajam.

Vairāk informācijas par VSAOI aprēķināšanu un maksāšanu var apskatīt sadaļā Nodokļi > Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas > VSAOI Informatīvie un metodiskie materiāli.

Šajā nodokļu režīmā pašnodarbinātais maksā mikrouzņēmuma nodokli (MUN).

Ir jākārto grāmatvedība, uzskaitot ieņēmumus un ar to gūšanu saistītos izdevumus. Reizi ceturksnī VID jāiesniedz MUN maksātāja deklarācija.

No samaksātā mikrouzņēmumu nodokļa 80% tiek novirzīti pašnodarbintātā valsts sociālajai apdrošināšanai, bet 20% - iedzīvotāju ienākuma nodoklim.

MUN likmes

MUN likme mainās atkarībā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Pirmajā darbības gadā likmes aprēķina pēc cita algoritma.

MUN likme:

  • apgrozījumam (ieņēmumiem) līdz 25 000 eiro gadā -  25 %
  • apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā – 40 %

MUN likme pirmajā gadā, kad iegūst MUN maksātāja statusu:

  • ar 2. ceturksni apgrozījumam līdz 18 750 eiro – 25 %, bet pārsnieguma daļai – 40 %
  • ar 3. ceturksni apgrozījumam līdz 12 500 eiro – 25 %, bet pārsnieguma daļai– 40 %
  • 4. ceturksni, likme apgrozījumam līdz 6250 eiro  – 25 %, bet pārsnieguma daļai – 40 %

Kad MUN režīmu nevar izmantot

  1. MUN režīmu nevar izmantot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji.
    Ja MUN maksātājs kļūst vai tam ir jākļūst par reģistrētu PVN maksātāju, tas zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ar nākamo ceturksni.
  2. MUN maksātājs vienlaikus nevar būt saimnieciskās darbības veicējs, kas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli vispārējā kārtībā, vai samazinātās patentmaksas maksātājs.

Nosacījumi darbinieku algošanai

Ja MUN maksātājs nodarbina darbiniekus, ar kuriem darba attiecības nodibinātas pēc 2021.gada 1.janvāra, tad darbinieka ienākumam no mikrouzņēmuma piemēro darbaspēka nodokļus (IIN un VSAOI) vispārējā kārtībā.

Minimālās obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas

Lai nodrošinātu sociālo aizsardzību, tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi ir mazāki par Ministru kabineta noteikto minimālo algu 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī, ir jāveic minimālās VSAOI.

Pašnodarbinātajiem, kas ir darba devēji, šīs iemaksas jāveic gan par sevi (ja nestrādā nekur citur), gan par saviem darbiniekiem.

Minimālās obligātās iemaksas apmēru aprēķina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) triju mēnešu laikā pēc ceturkšņa beigām un līdz trešā mēneša 20. datumam paziņo par šīm iemaksām VID. Savukārt VID vienas darbdienas laikā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) šo informāciju sniedz pašnodarbinātajam.

Samazinātā patentmaksa ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums, ko maksā par pusgadu vai par gadu:

  • par sešiem mēnešiem: 9 eiro
  • par gadu: 17 eiro

Nav jāved grāmatvedība, bet ir jāuzskaita no saimnieciskās darbības gūtie ieņēmumi. Par šiem ieņēmumiem nav jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.

Patentmaksa ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājums. Maksājot patentmaksu, no saimnieciskās darbības netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Kas var izmantot samazināto patentmaksu:

Pensionāri (arī priekšlaicīgā pensijā) un cilvēki, kuriem ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte, ja viņi saimniecisko darbību veic jomā, par kuru atļauts maksāt samazināto patentmaksu, kā arī ja:

  • Saimnieciskās darbības ieņēmumi iepriekšējā gadā nepārsniedza 3000 eiro  un atbilstoši paša cilvēka prognozei arī patentmaksas izmantošanas gadā tie (pārrēķinot uz pilnu gadu) nepārsniegs 3000 eiro
  • Nenodarbina darbiniekus un paši nestrādā algotu darbu

Jomas, kurās drīkst izmantot samazināto patentmaksu:

  • ādas un tekstilizstrādājumu amatniecība
  • apģērbu un apavu izgatavošana un labošana, pulksteņu un slēdzeņu labošana, kā arī citi sadzīves pakalpojumi
  • amatniecības izstrādājumu izgatavošana
  • floristika
  • privātie mājsaimniecības pakalpojumi
  • mājas aprūpes pakalpojumi

Maksājot samazināto patentmaksu, vienlaikus nevar:

  • sniegt pakalpojumu tādam uzņēmumam vai pašnodarbinātajam viņa saimnieciskajai darbībai, kurš darbojas tajā pašā jomā, par kuru tiek maksāta patentmaksa
  • būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs vai saimnieciskās darbības veicējs, kas maksā nodokļus vispārējā kārtībā

Paziņotā (nereģistrētā) saimnieciskā darbība ir atvieglots nodokļa nomaksas režīms cilvēkiem, kas gūst ienākumus no sava nekustamā īpašuma un kuriem nav būtisku saimnieciskās darbības izdevumu.

Ienākumi no nekustamā īpašuma: iznomāšana vai izīrēšana, īres tiesību pārdošana, lietu tālāka nodošana apakšnomniekam vai apakšīrniekam, kustamas mantas iznomāšana vai atsavināšana, samaksa par dabas resursu izmantošanu vai tās aprobežojumiem)

Nodokļa likme: 10% no visa gūtā ienākuma (neatskaitot izdevumus)

Ienākumam no paziņotās saimnieciskās darbības nevar piemērot gada neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos izdevumus.

Šis ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājums. Nereģistrējot saimniecisko darbību, no tās netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Kā veikt paziņoto saimniecisko darbību:

  1. Piecu darbdienu laikā no līguma noslēgšanas jāiesniedz iesniegums VID.
    Iesniegums Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir atrodams sadaļā – Dokumenti - No veidlapas - Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas – Nodokļu maksātāja (fiziskās personas) reģistrācija
  2. Gūtie ieņēmumi jāuzskaita reģistrā, kuru var kārtot gan papīra formātā, gan elektroniski. Ja visa samaksa tiek saņemta kontā ar pārskaitījumu, uzskaite nav nepieciešama
  3. Ja īrnieks/nomnieks ir juridiska persona, tad nodokli samaksas brīdī nomaksā viņš
  4. Ja īrnieks/nomnieks ir fiziska persona, tad nodokli jāmaksā pašam izīrētājam/iznomātājam vienu reizi gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Plašāka informācija par obligāto gada ienākumu deklarāciju
  5. Ja 12 mēnešu laikā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamo darījumu kopējā vērtība pārsniedz 40 000 eiro, jāreģistrējas VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

Saimnieciskās darbības veicēji vispārējā un mikoruzņēmuma nodokļa režīmā tiek dēvēti par pašnodarbinātajiem. Terminu “pašnodarbinātais” izmanto labklājības politikas nozares tiesību aktos.

Kad saimnieciskā darbība jāreģistrē obligāti

Ja izpildās vismaz 1 no 3 kritērijiem, cilvēkam jāreģistrē saimnieciskā darbība (vai jādibina uzņēmums):

  1. darījumi ir regulāri un sistemātiski – 3 un vairāk darījumi gadā vai 5 un vairāk darījumi 3 gados
  2. ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 eiro gadā.

Izņēmums ir ieņēmumi, kas gūti no personiskai lietošanai paredzēto kustamo lietu – mēbeļu, apģērba un citu lietu – pārdošanas (atsavināšanas)

  1. darbības ekonomiskā būtība vai cilvēka īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību

Kad saimniecisko darbību atļauts nereģistrēt

Saimniecisko darbību var nereģistrēt par ienākumiem, kas nepārsniedz 3000 eiro gadā un ir gūti no:

  • sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas
  • piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības (t.sk. no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas)
  • parka vīngliemežu ieguves un pārdošanas (nemedījamā sugas Helix pomatia).

Šādā gadījumā no ienākumiem, kas nepārsniedz 3000 eiro gadā, nodoklis nav jāmaksā. Tomēr gūtie ienākumi ir jāuzskaita un, kad tie gada laikā pārsniedz 3000 eiro, 5 darbdienu laikā jāreģistrē saimnieciskā darbība.

Ienākumus uzskatīti var jebkurā sev ērtā veidā, piemēram, pierakstot burtnīcā vai elektroniski.

Par saimniecisko darbību neuzskata un nereģistrē:

  • Ienākumu gūšanu no nekustamā īpašuma pārdošanas, kā arī no īpašumā esoša augoša meža pārdošanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu pārdošanas, neatkarīgi no veikto darījumu skaita, ja cilvēks pats izdevumus, kas saistīti ar šā ienākuma gūšanu, neatzīst par saimnieciskās darbības izdevumiem
  • Ienākumu gūšanu no metāllūžņu pārdošanas, izņemot, ja metāllūžņus pārdod individuālais komersants, kurš saņēmis licenci melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā. Nodokli samaksā metāllūžņu uzpircējs

Kad nevar reģistrēt saimniecisko darbību VID

Atsevišķās jomās tiesības darboties ir tikai Uzņēmumu reģistrā reģistrētiem komersantiem (IK, SIA vai AS); šajās jomās nav iespējams reģistrēt saimniecisko darbību VID.

Joma un tās kods (NACE 2. red.):

  • Automobiļi un citu vieglo transportlīdzekļu pārdošana 4511)
  • Citu automobiļu pārdošana (4519)
  • Alkoholisko un citu dzērienu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos (4725)
  • Tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos (4726)
  • Pasažieru dzelzceļa transports (4910)
  • Kravu dzelzceļa transports (4920)
  • Pilsētas un piepilsētas pasažieru sauszemes pārvadājumi (4931)
  • Taksometru pakalpojumi (4932)
  • Citur neklasificēts pasažieru sauszemes transports (4939)
  • Kravu pārvadājumi pa autoceļiem (4941)
  • Individuālie kravu pārvadāšanas pakalpojumi (4942)
  • Pasažieru aviopārvadājumi (5110)
  • Pasta darbība saskaņā ar universālā pakalpojuma pienākumu (5310)
  • Cita monetārā starpniecība (6419)
  • Starpniecība darbībā ar nekustamo īpašumu (6831)
  • Tehniskā pārbaude un analīze (7120)
  • Nodarbinātības aģentūru darbība (7810)
  • Personiskās drošības darbības (8010)
  • Informācijas zvanu centru darbība (8220)
  • Darba devēju organizāciju darbība (9411)
  • Profesionālu organizāciju darbība (9412)
  • Arodbiedrību darbība (9420)
  • Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība (9900)

Saņemtā samaksa par darījumiem skaidrā naudā, ar maksājumu kartēm vai citiem maksājuma apliecinājumiem ir jāreģistrē kases aparātā. Tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos nodokļu maksātājs darījumu reģistrācijai drīkst nelietot kases aparātu (Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumu Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” 84.punkts).

Saistītās tēmas: