Akcīzes nodoklis

Publicēts: 02.10.2022.

Jautājumu kategorija

Akcīzes nodoklis

Atbilde:

Ar akcīzes nodokļa markām marķētu e-šķidrumu un tabakas aizstājējproduktu atgriešana akcīzes preču noliktavā

Jā, e-šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus (turpmāk – preces), kas marķēti ar akcīzes nodokļa markām drīkst atgriezt akcīzes preču noliktavā no kuras preces tika iegādātas.

Klients par atgriezto preci noformē piegādes dokumentu, kur darījuma aprakstā norāda, ka tā ir atgriešana, un atsauci uz piegādes dokumentu ar kuru viņš saņēma preci no piegādātāja – akcīzes preču noliktavas.

Akcīzes preču noliktavai, kas pieņem atgrieztās preces, ir jānodrošina šo preču atsevišķa uzskaite, lai būtu skaidrs, ka par šīm precēm ir samaksāts akcīzes nodoklis iepriekšējos periodos.

Atgrieztās preces no tirdzniecības vietām, kurām nav apstiprinātas akcīzes preču noliktavas statusa, kas marķētas ar akcīzes nodokļa markām, akcīzes preču noliktava atkārtoti drīkst realizēt tikai un vienīgi citiem tirgotājiem, kuriem nav apstiprinātas akcīzes preču noliktavas statusa – mazumtirgotāji. Atliktajā nodokļu maksāšanas režīmā citām akcīzes preču noliktavām šādas preces realizēt nedrīkst.

Arī atkārtoti realizējot atgriezto preci, attaisnojuma dokumentā ir pienākums norādīt aprēķināto akcīzes nodokļa summu¹.

Akcīzes nodokļa deklarācijā atgriezto preču apjomu, kā arī atkārtoto realizāciju akcīzes preču noliktavai nav jānorāda.

Vēršam uzmanību, ka piegādes un attaisnojuma dokumentā, papildus jānorāda arī akcīzes nodokļa markas sērija un numurs².

¹Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 7.²punkts

²Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 72.³ punkts

Ar akcīzes nodokļa markām nemarķētu e-šķidrumu un tabakas aizstājējproduktu atgriešana akcīzes preču noliktavā

Jā, e-šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus (turpmāk – preces), kas nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām (darījumi līdz 30.06.2021.) drīkst atgriezt akcīzes preču noliktavā no kuras preces tika iegādātas.

Savukārt, akcīzes preču noliktavai, kas pieņem atgrieztās preces, ir jānodrošina šo preču atsevišķa uzskaite, lai būtu skaidrs, ka par šīm precēm ir samaksāts akcīzes nodoklis iepriekšējos periodos.

Lai nodrošinātu preču plūsmas izsekojamību, gan preču pārdevējam (akcīzes preču noliktavai), gan pircējam, kas saņēmis minētās preces, šo preču uzskaite ir jāved tā, lai trešajām personām (uzraudzības iestādēm) būtu skaidrs, ka akcīzes nodoklis par šīm precēm ir samaksāts iepriekšējos periodos līdz 30.06.2021.

Atgrieztās preces no tirdzniecības vietām, kurām nav apstiprinātas akcīzes preču noliktavas statusa, kas nav marķētas ar akcīzes nodokļa markām, akcīzes preču noliktava atkārtoti drīkst realizēt tikai un vienīgi citiem tirgotājiem, kuriem nav apstiprinātas akcīzes preču noliktavas statusa – mazumtirgotājiem.

Arī atkārtoti realizējot atgriezto preci, attaisnojuma dokumentā ir pienākums norādīt aprēķināto akcīzes nodokļa summu¹.

Akcīzes nodokļa deklarācijā atgriezto preču apjomu (kas nav marķēts ar akcīzes nodokļa markām un par kuru samaksāts akcīzes nodoklis līdz 30.06.2021.), kā arī atkārtoto realizāciju akcīzes preču noliktavai nav jānorāda.

Vēršam uzmanību uz to, ka e-šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas nodoti patēriņam Latvijā līdz 30.06.2021. un, kas nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām, atļauts realizēt līdz 2021. gada 31. decembrim².

¹Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 7.²punkts

²Likuma "Par akcīzes nodokli" Pārejas noteikumu 131.punkts

Atbilde:

Jā, kafiju un bezalkoholiskos dzērienus (turpmāk – preces) drīkst atgriezt akcīzes preču noliktavā no kuras preces tika iegādātas.

Savukārt, akcīzes preču noliktavai, kas pieņem atgrieztās preces, ir jānodrošina šo preču atsevišķa uzskaite, lai būtu skaidrs, ka par šīm precēm ir samaksāts akcīzes nodoklis.

Lai nodrošinātu preču plūsmas izsekojamību, gan preču pārdevējam (akcīzes preču noliktavai), gan pircējam, kas saņēmis minētās preces, šo preču uzskaite ir jāved tā, lai trešajām personām (uzraudzības iestādēm) būtu skaidrs, vai akcīzes nodoklis par šīm precēm ir samaksāts.

No mazumtirdzniecības vietas atgrieztās preces akcīzes preču noliktava atkārtoti drīkst realizēt tikai un vienīgi citiem mazumtirgotājiem. Arī atkārtoti realizējot atgriezto preci, attaisnojuma dokumentā ir pienākums norādīt aprēķināto akcīzes nodokļa summu¹.

Ja akcīzes preču noliktavā tiek atgriezta prece, kas realizēta līdz 01.06.2019., kad vēl nebija iegūts akcīzes noliktavas statuss, rīkojas kā iepriekš aprakstītajā gadījumā, nodrošinot šo preču akcīzes nodokļa samaksas izsekojamību.

Akcīzes nodokļa deklarācijā atgriezto preču apjomu, par kuru samaksāts akcīzes nodoklis iepriekšējos periodos, kā arī tās atkārtoto realizāciju akcīzes preču noliktavai nav jānorāda.

¹Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 7.²punkts

Atbilde:

Speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar akcīzes precēm Valsts ieņēmumu dienests izsniedz komercreģistrā reģistrētam komersantam.[1]

Komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība).[2]

Papildus informējam, ka pašnodarbinātai personai nav atļauta komercdarbība ar akcīzes precēm.

[1] Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumi Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 14. punkts.

[2] Komerclikuma 1.pants.

Atbilde:

Komersants bez licences drīkst realizēt tādus elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus, to sagatavošanas sastāvdaļas, tabakas aizstājējproduktus, kuri ir iegādāti no komersanta, kam ir speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar attiecīgo akcīzes preču veidu, vai kurus komersants pats ir ievedis vai saņēmis no citas dalībvalsts un samaksājis akcīzes nodokli.[1]

[1] Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 9.¹punkts.

Atbilde:

Elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu, tā sagatavošanas sastāvdaļu un tabakas aizstājējproduktu realizācijai mazumtirdzniecībā licence nav nepieciešama.

Komersants, kurš nodarbojas ar elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu, tā sagatavošanas sastāvdaļu tirdzniecību, pirms šo izstrādājumu tirdzniecības uzsākšanas, paziņo par to Veselības inspekcijai.[1]

[1] Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 8. panta devītā daļa.

Kāda ir deklarēšanas un akcīzes nodokļa nomaksas kārtība nelicencētam komersantam, kurš no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ieved vai saņem elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus, tā sagatavošanas sastāvdaļas, tabakas aizstājējproduktus?

Atbilde:

Ja komersants, kurš ieved vai saņem elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus, tā sagatavošanas sastāvdaļas, tabakas aizstājējproduktus, nav saņēmis speciālo atļauju (licenci) apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, tad, ievedot elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus, tā sagatavošanas sastāvdaļas, tabakas aizstājējproduktus no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ievešanas brīdī tiem jābūt marķētiem ar akcīzes nodokļa markām, akcīzes nodoklis jāsamaksā pirms akcīzes nodokļa marku saņemšanas Valsts kases (reģ.Nr. 90000050138, BIC kods TRELLV22) norēķinu kontā: LV65TREL1060000533000 (ievedot preces izlaišanai brīvam apgrozījumam (importējot)).

Atbilde:

Tabakas izstrādājumus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un uzpildes tvertnes aizliegts pārdot un iegādāties ar distances līguma palīdzību, tajā skaitā ārpus Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts teritorijas.[1]

Distances līgums ir patērētāja [2] (fiziska persona) un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja vienošanās par preces iegādi vai pakalpojuma sniegšanu, kas noslēgta neklātienes apstākļos, izmantojot distances saziņas līdzekļus.

Par distances saziņas līdzekļiem uzskatāmi tālrunis, tīmeklis, elektroniskais pasts, televīzija, fakss, katalogs, presē publicētās reklāmas, kurām pievienots pasūtījuma kupons, un citi informācijas nosūtīšanas un pārraidīšanas distances līdzekļi.

[1] Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 8.panta otrā daļa.

[2] Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkts.

Atbilde:

Akcīzes nodoklis jāmaksā par kafiju — maltu vai nemaltu, grauzdētu vai negrauzdētu, ar kofeīnu vai bez tā, kura tiek klasificēta Kombinētās nomenklatūras 0901.preču pozīcijā, kā arī kafijas ekstraktiem, esencēm, koncentrātiem un izstrādājumiem uz šo ekstraktu, esenču vai koncentrātu pamata vai uz kafijas pamata, kuri tiek klasificēti Kombinētās nomenklatūras 210 111. vai 210 112.preču pozīcijā [1].

Gadījumā, ja realizējat produktu, kura sastāvā ir kafija, akcīzes nodoklis jāaprēķina un jāmaksā tikai par 100% kafijas daļu produktā.

Piemēram, Šķīstošās kafijas dzēriens 3in1

Produkta svars 1000 g
Šķīstošā kafija produktā 7,9%

Tātad 100% kafijas daudzums šajā produktā ir 79 g

Akcīzes nodoklis šim produktam jāaprēķina un jāmaksā par 79 g kafijas

[1] Likums ”Par akcīzes nodokli”6.panta otrā daļa

Atbilde:

Komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai (akcīzes preču noliktava) un samaksājis akcīzes nodokli par jautājumā minētajām precēm līdz 01.06.2019, drīkst realizēt šīs preces citai akcīzes preču noliktavai.

Lai nodrošinātu preču plūsmas izsekojamību, gan preču pārdevējam (akcīzes preču noliktavai), gan pircējam (citai akcīzes preču noliktavai), kas saņem minētās preces, šo preču uzskaite ir jāved tā, lai trešajām personām (uzraudzības iestādēm) būtu skaidrs, ka tās ir preces, par kurām akcīzes nodoklis ir samaksāts. Akcīzes nodokļa deklarācijā preču apjomu, par kuru samaksāts akcīzes nodoklis, ne pārdevēja akcīzes preču noliktava, ne pircēja akcīzes preču noliktava nenorāda.

Vēršam uzmanību, ka akcīzes preču noliktava ir vieta, kur veic darbības atliktajā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā, tātad iepriekš aprakstītā darbība attiecinām tikai uz preču krājumu pārdošanu, kuri ir komersanta rīcībā uz 01.06.2019.

Atbilde:

Akcīzes nodoklis jāmaksā par šādiem bezalkoholiskajiem dzērieniem:

ūdeņiem un minerālūdeņiem, ja tiem pievienots cukurs, citas saldinātājvielas vai aromatizētāji;
pārējiem bezalkoholiskiem dzērieniem;
pārējiem dzērieniem, kas nav alkoholiskie dzērieni (alkoholiskajos dzērienos absolūtā spirta daudzums pārsniedz 0,5 tilpumprocentus).

Gan bezalkoholiskais alus, gan bezalkoholiskais vīns IR bezalkoholiskie dzērieni, par kuriem akcīzes nodoklis ir jāmaksā.

Bezalkoholiskie dzērieni NAV:

augļu un dārzeņu sulas un nektāri;
dzērieni, kuru sastāvā ir ne mazāk kā 10 procenti sulas, kas nav gatavota no koncentrāta, un kam nav pievienots vairāk kā 10 procenti cukura un kuri nesatur pārtikas piedevas un aromatizētājus (sīkāka informācija par pārtikas piedevām pieejama Komisijas Regulas B daļā [1]);
dabīgie ūdeņi un minerālūdeņi, ūdeņi, kas bagātināti ar minerālvielām un vitamīniem, un bez cukura, citu saldinātāju vai aromatizētāju piedevas [2].

[1] Komisijas Regula (ES) Nr. 1129/2011 ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumu, izveidojot Eiropas Savienības atļauto pārtikas piedevu sarakstu

[2] Likums ”Par akcīzes nodokli”6.panta pirmā daļa

Atbilde:

Ar 2019.gada 1.jūniju būs atļauts realizēt kafiju, bezalkoholiskos dzērienus un elektroniskos šķidrumus, ja tie būs iegādāti no apstiprināta noliktavas turētāja vai arī, ja minētās akcīzes preces tirgotājs pats būs ievedis no citas dalībvalsts vai importējis [1].

Līdz ar to kafijas mazumtirgotājam ir atļauts iegādāties kafiju no tāda komersanta, kuram ir licence apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai ar kafiju.

Pārliecināties vai piegādātājs ir tiesīgs realizēt Latvijas Republikā kafiju, bezalkoholiskos dzērienus un e-šķidrumus, iespējams VID publiskojamo datu bāzē (https://www6.vid.gov.lv/AP) sadaļā "Speciālas atļaujas (licences) un izziņas darbībām ar akcīzes precēm", atlasot pēc šādiem nosacījumiem:

Speciālas atļaujas (licences), izziņas sērija – LV1; Statuss – Spēkā; Akcīzes preču veids, ar kuru atļauta darbība – Kafija vai Bezalkoholiskie dzērieni vai Elektroniskajās cigaretēs izmantojamie šķidrumi.

[1] Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 9.¹ punkts (nākotnes redakcija, spēkā no 01.06.2019)

Atbilde:

Apstiprināts akcīzes preču noliktavas turētājs var realizēt kafiju, bezalkoholiskos dzērienus un elektroniskos šķidrumus:

citai akcīzes preču noliktavai;
mazumtirgotājam;
galapatērētājam (jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kas izmanto minētās preces patēriņam).

Ja minētās akcīzes preces realizēs citai akcīzes preču noliktavai, par akcīzes nodokļa samaksu būs atbildīga tā akcīzes preču noliktava, kura preci nodot patēriņam Latvijā, realizējot to patērētājiem vai citiem mazumtirgotājiem, kuri veic preču realizāciju gala patēriņam.

Vēršam uzmanību uz to, ka apstiprināts noliktavas turētājs, kas veic preču pārvietošanu atliktajā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā, nemaksā akcīzes nodokli, ja Valsts ieņēmumu dienestam tiek iesniegti dokumenti vai nodokļa deklarācijai pievienots apstiprināts to uzskaitījums, kas apliecina, ka bezalkoholiskie dzērieni, kafija un elektroniskajās cigaretēs izmantojamais šķidrums tiek saņemts akcīzes preču noliktavā, pārvietots uz citu akcīzes preču noliktavu Latvijā vai izvests no Latvijas Republikas uz citu dalībvalsti vai ārvalsti [1].

[1] Likuma “Par akcīzes nodokli” 25.panta vienpadsmitā līdz trīspadsmitā daļa

Atbilde:

Gan preču piegādes dokumentā, gan attaisnojuma dokumentā jānorāda gan nosūtītāja, gan arī saņēmēja, ja saņēmējs ir akcīzes preču noliktava, noliktavas akcīzes identifikācijas numurs[1].

Preču piegādes dokumentā akcīzes nodoklis nav jānorāda, taču, ja par preču piegādes dokumentu izmanto attaisnojuma dokumentu (rēķinu), tajā ir norādāmi arī visi attaisnojuma dokumentam noteiktie rekvizīti, t.sk. akcīzes nodoklis [2]. Akcīzes nodokli nenorāda, ja kafiju un bezalkoholiskos dzērienus realizē akcīzes preču noliktavas turētājam.

Ja attaisnojuma dokuments tiek noformēts gan par kafiju, gan par bezalkoholiskajiem dzērieniem, akcīzes nodokli norāda katrai preču grupai atsevišķi.

[1] Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 72.² punkts

[2] Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 7.²punkts

Atbilde:

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka šī gada 1.jūnijā stāsies spēkā normas, kas noteiks kafijas, bezalkoholisko dzērienu un elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu (e-šķidrumi) realizācijas un pārvietošanas kārtību.

Ar šī gada 1.jūniju būs atļauts realizēt kafiju, bezalkoholiskos dzērienus un e-šķidrumus, ja tie būs iegādāti no apstiprināta noliktavas turētāja vai arī, ja minētās akcīzes preces tirgotājs pats būs ievedis no citas dalībvalsts vai importējis ^[1].

Tas nozīmē, ka, piemēram, kafijas mazumtirgotājs varēs realizēt kafiju:

kas iegādāta no apstiprināta noliktavas turētāja;
kuru mazumtirgotājs pats būs ievedis no citas dalībvalsts vai importējis.

Pārliecināties vai piegādātājs ir tiesīgs realizēt Latvijas Republikā kafiju, bezalkoholiskos dzērienus un e-šķidrumus, iespējams VID publiskojamo datu bāzē, sadaļā "Speciālas atļaujas (licences) un izziņas darbībām ar akcīzes precēm", atlasot pēc sekojošiem nosacījumiem:

Gadījumā, ja jau veicat vai plānojat veikt kafijas, bezalkoholisko dzērienu vai elektronisko šķidrumu realizāciju vairumtirdzniecībā, aicinām izvērtēt iespēju saņemt speciālo atļauju (licenci) apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai.

Speciālās atļaujas (licences) apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai saņemšanai VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) (dokumentu grupa "Akcīzes preču licenču, nodrošinājumu, atļauju, izziņu un sertifikātu iesniegumi") nepieciešams iesniegt:

- iesniegumu (iesnieguma veidlapa pieejama vid.gov.lv, sadaļa Nodokļi/Akcīzes nodoklis/Veidlapas un iesniegumi, Iesniegums speciālas atļaujas (turpmāk - licences) apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai saņemšanai);

- komercdarbībai izmantojamo telpu lietošanas tiesības apliecinošu dokumentu;

- ar komersanta atbildīgās amatpersonas parakstu un zīmogu apstiprinātu darbības vietas teritorijas plānu (norādot akcīzes preču noliktavas darbības vietas robežas);

- telpu plāns, kurā norādīts ēkas un telpas numurs, ieejas (izejas) un telpu saistība ar citām ēkas daļām (no būves tehniskās inventarizācijas lietas);

- skaidrojumu par saimniecisko darījumu norisi un to finansiālo nodrošinājumu.

Valsts nodeva par licences saņemšanu ir 284 euro.

Lēmums par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu tiek pieņemts mēneša laikā.

Papildus informējam, ka ar 1.jūniju apstiprināts noliktavas turētājs vairs nevarēs pārvietot atliktā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā kafiju, bezalkoholiskos dzērienus un elektroniskos šķidrumus, ja tie nebūs viņa īpašumā ^[2].

Šobrīd apstiprināts noliktavas turētājs saskaņā ar līgumu var uzglabāt un pārvietot minētās akcīzes preces, ja tās pieder citai personai. Ar 1.jūniju apstiprināti noliktavas turētāji varēs minētās akcīzes preces saņemt/ievest, uzglabāt un nodot patēriņam Latvijas Republikā, bet nevarēs citas personas uzdevumā pārvietot atliktā nodokļa maksāšanas režīmā, t.i. izvest uz citu dalībvalsti vai uz trešajām valstīm vai pārvietot uz citu akcīzes preču noliktavu Latvijā.

Ja realizē vai pārvieto elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu, bezalkoholiskos dzērienus vai kafiju un nosūtītājs vai saņēmējs ir apstiprināts noliktavas turētājs, piegādes un attaisnojuma dokumentā, kas noformēts saskaņā ar grāmatvedību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, papildus norāda noliktavas akcīzes identifikācijas numuru^[3].

Papildus informāciju Jūs varat iegūt, zvanot uz VID konsultatīvo tālruni +371 67120000 – izvēloties tēmu “Akcīzes nodoklis un akcīzes preču aprite”.

^[1] Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 9.¹ punkts (nākotnes redakcija, spēkā no 01.06.2019)

^[2] Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 92.punkts (nākotnes redakcija, spēkā no 01.06.2019)

^[3] Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 72.²punkts

Vai mazumtirgotājs, kas saņēmis speciālo atļauju licenci alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai ir tiesīgs iegādāties alkoholiskos dzērienus no cita mazumtirgotāja tālākai realizācijai? Vai šajā gadījumā ir pieļaujami norēķini skaidrā naudā?

Atbilde:

No 2019.gada 1.janvāra komersanti, kuri veic alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību (veikals, bārs u.c.), alkoholiskos dzērienus var iegādāties arī no citiem alkoholisko dzērienu mazumtirgotājiem.

Līdz ar to, komersanti, kuri ir saņēmuši speciālo atļauju (licenci) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai ir tiesīgi iegādāties realizācijai alkoholiskos dzērienus no:

apstiprināta noliktavas turētāja;
reģistrēta saņēmēja;
komersanta, kuram ir speciālā atļauja (licence) alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai;
komersanta, kuram ir speciālā atļauja (licence) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai [1].

Ja mazumtirgotājs realizē alkoholiskos dzērienus citam mazumtirgotājam tālākai realizācijai papildus kases čekā vai kases čekam pievienotā attaisnojuma dokumentā, kas noformēts saskaņā ar grāmatvedību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem[2], jānorāda šādus rekvizītus [3]:

alkoholisko dzērienu veidu atbilstoši piemērojamai akcīzes nodokļa likmei saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 12. panta pirmo daļu;
absolūtā spirta saturu (tilpumprocentos);
atsevišķas mazākās pārdošanas vienības (piem., pudeles, tetrapakas) tilpumu litros;
preču mazāko pārdošanas vienību daudzumu;
akcīzes nodokļa markas sēriju un numuru, izņemot gadījumus, ja attaisnojuma dokumentu aizpilda nemarķējamam alkoholiskajam dzērienam.

Mazumtirgotāju savstarpējos norēķinus var veikt tikai bezskaidras naudas norēķinu veidā[4].

[1] Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 112.punkts

[2] Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju””

[3] Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 121.²punkts

[4] Alkoholisko dzērienu aprites likuma 5.panta pirmā daļa un Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 126.punkts

SIA "X" lūdz sniegt Alkoholisko dzērienu aprites likuma 5. panta otrās daļas "Norēķinus alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībā, kā arī alus ražotāju un mazumtirgotāju savstarpējos norēķinus var veikt bezskaidras vai skaidras naudas norēķinu veidā. Par skaidras naudas norēķinu uzskatāma arī personas izdarīta skaidras naudas iemaksa mazumtirgotāja vai alus ražotāja kontā kredītiestādē." jēgas skaidrojumu.

Vai tas nozīmē, ka alus ražotājam, kuram ir licence alus vai alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, ir tiesības pārdot alu citam uzņēmumam, kuram ir licence alus vai alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, ar mērķi pārdot šo alu tālāk un saņemt skaidru naudu ar kases aparāta starpniecību?

Vai mēs pareizi saprotam, ka pārdodot alu šādā veidā pavadzīmē ir jānorāda nosūtītāja un saņēmēja atbilstošās licences sērija un numurs, bet kases čekā ir jānorāda minētās pavadzīmes numurs?

Atbilde:

Komersants, kam ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence) apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai ar darbības veidu – alkoholisko dzērienu (t.sk. alus) ražošana (turpmāk – alus ražotājs), ir tiesīgs realizēt alkoholiskos dzērienus vairumtirdzniecībā tikai tādam komersantam, kuram ir speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, speciālā atļauja (licence) reģistrēta saņēmēja darbībai, speciālā atļauja (licence) attiecīgo akcīzes preču vairumtirdzniecībai vai mazumtirdzniecība.[1]

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka komersants, kuram ir speciālā atļauja (licence) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, drīkst iegādāties realizācijai alkoholiskos dzērienus no apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja vai no komersanta, kuram ir speciālā atļauja (licence) attiecīgo akcīzes preču vairumtirdzniecībai[2]. Tādejādi komersants, kuram ir speciālā atļauja (licence) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai nedrīkst iegadāties realizācijai alkoholiskos dzērienus no komersanta, kuram ir speciālā atļauja (licence) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai.

Alus ražotājs, realizējot alu komersantam, kuram ir speciālā atļauja (licence) attiecīgo akcīzes preču mazumtirdzniecībai, savstarpējos norēķinus var veikt bezskaidras vai skaidras naudas norēķinu veidā[3].

Saņemot no darījuma partnera (pircēja, klienta) samaksu par alu skaidrā naudā, saņemtā samaksa ir jāreģistrē kases aparātā, darījumu partnerim izsniedzot kases čeku [4].

Preču piegādes dokumentu var nesagatavot, ja samaksu apliecina kases čeks[5].

Lai šo darījumu reģistrētu grāmatvedības reģistros, ieraksts jāpamato ar attaisnojuma dokumentu, kurš atbilst likuma “Par grāmatvedību” [6] un Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” prasībām[7], un attiecībā uz akcīzes precēm papildus jāņem vērā Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” attaisnojuma dokumentam noteiktās prasības[8].

Ja gadījumā čeks satur visus attaisnojuma dokumenta rekvizītus, papildus, attaisnojuma dokuments nav jānoformē.

Savukārt, ja čeks nesatur visus attaisnojuma dokumenta rekvizītus, papildus čekam, jānoformē attaisnojuma dokuments, norādot tajā visus normatīvajos aktos noteiktos attaisnojuma dokumenta obligātos rekvizītus.

Papildus, iesakām attaisnojuma dokumentā, kas pievienots čekam, norādīt atbilstošā čeka numuru un datumu, kas nepārprotami ļauj identificēt konkrēto preču realizāciju.

[1] Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 96.punkts

[2] Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 112.punkts

[3] Alkoholisko dzērienu aprites likuma 5.panta otrā daļa

[4] Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumu Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” 3. un 38.punkts

[5] Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 35.¹⁷ punkts

[6] likuma “Par grāmatvedību” 7.pants

[7] Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 7.1 un 7.2 punkts.

[8] Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 7.3 punkts un Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 69. 1 2.apakšpunkts.

Uzņēmums, kuram ir izsniegta Speciālā atļauja (licence) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, nodarbojas ar alus mazumtirdzniecību, piedāvājot patērētājiem alu izlejamā veidā. Alus tiek pildīts patērētāja klātbūtnē pārdošanas brīdī plastikāta (PET) pudelēs, izlejot alu no mucām.
Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā paredz, ka no 2018.gada 1.aprīļa alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot PET iepakojuma vienībā, kuras tilpums pārsniedz 0,5 litrus, ja dzēriena stiprums lielāks par 5,8 % un 1 litru, ja dzēriena stiprums ir 5,8 % vai mazāks.
Vai iepriekšminētie ierobežojumi attiecas uz alus tirdzniecību izlejamā veidā? Vai minētais uzņēmums drīkst pildīt un realizēt alu jebkāda tilpuma PET tarā no alus lejamās iekārtas neatkarīgi no tā, vai šo PET taru patērētājs iegādājas uz vietas vai atnesis sev līdzi?

Atbilde:

Komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, ir tiesīgs realizēt alu, vīnu un raudzētos dzērienus izlejamā veidā promnešanai patērētāja iepakojumā, ja speciālajā atļaujā (licencē) deklarētajā darbības vietā ir atļauta alkoholisko dzērienu realizācija promnešanai.*

No 2018.gada 1. aprīļa alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot iepakojuma vienībā, kuras tilpums pārsniedz 0,5 litrus, ja dzēriena stiprums lielāks par 5,8% un 1 litru, ja dzēriena stiprums ir 5,8% vai mazāks. Ierobežojumi neattiecas uz alkoholiskajiem dzērieniem, kas ir pildīti iepakojumos, kas ir izgatavoti no stikla, keramikas, koka, metāla vai kompleksā iepakojuma, kas sastāv no polimēra vai lamināta maisa, kurš iepakots kartona kastē.**

Ierobežojumi attiecībā uz alkoholisko dzērienu iepakojuma vienībām neattiecas uz izlejamo alkoholisko dzērienu tirdzniecību.

Ņemot vērā iepriekš minēto, alkoholiskos dzērienus drīkst realizēt izlejamā veidā patērētāja izvēlētā jebkura veida tilpuma un taras veida iepakojumā, kā arī nav aizliegts, ka tirgotājs atsevišķi patērētājam piedāvā iegādāties taru, kurā tirgotājs patērētāja klātbūtnē iepilda alkoholiskos dzērienus.

* Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 121.¹punkts

**Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.pants

*** VID uzziņa: www.vid.gov.lv sadaļā NODOKĻI>Akcīzes nodoklis>VID uzziņas un vēstules>

Uzziņa par alus realizācijas tilpuma ierobežojumiem, kas neattiecas uz izlejamo alu

Paplašināts jautājums:

Vai komersants, kuram ir speciāla atļauja (licence) alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai ir tiesīgs organizēt alkoholisko dzērienu degustāciju biroja telpās. Vai uz biroja telpām ir nepieciešama kāda speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar alkoholiskajiem dzērieniem, ja no biroja telpām netiks veikta alkoholisko dzērienu realizācija.

Atbilde:

Likuma „Par akcīzes nodokli” 2.panta sestā daļa nosaka, ka speciāla atļauja (licence) nepieciešama šādām konkrētām darbībām ar akcīzes precēm:

apstiprināta noliktavas turētāja darbībai;
reģistrēta saņēmēja darbībai ar alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem vai naftas produktiem;
reģistrēta nosūtītāja darbībai ar alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem vai naftas produktiem;
alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu vai naftas produktu vairumtirdzniecībai;
alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu vai naftas produktu mazumtirdzniecībai.

No minētās normas secināms, ka alkoholisko dzērienu degustācijai nav nepieciešams saņemt speciālo atļauju (licenci).

Attiecīgi normatīvie akti nenosaka alkoholisko dzērienu degustāciju organizēšanas vietu. Tādējādi alkoholisko dzērienu degustāciju var organizēt biroja telpās.