Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Atbilde:

Par nerezidentam (juridiskai personai) izmaksātajām summām (tostarp arī dividendēm), no kurām nav ieturams uzņēmumu ienākuma nodoklis saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 5.panta pirmo daļu, izmaksātājs sniedz VID EDS uzņēmumu ienākuma nodokļa pārskatu par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā (atbilstoši MK 14.11.2017. noteikumu Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 6. pielikumam). Pārskatu sniedz reizi gadā, vienlaikus ar uzņēmumu ienākuma nodokļa pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju. Informāciju par nerezidenta gūto ienākumu, no kura nodoklis nav jāietur, pārskatā iekļauj, ja pārskata gadā nerezidenta attiecīgā veida ienākuma kopsumma pārsniedz 5000 euro.

Atbilde:

Kapitālsabiedrībai saņemtā aizdevuma summa neveido ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamu objektu, to neietver nodokļa bāzē un neapliek ar nodokli, kā arī saņemtais aizdevums netiek norādīts nodokļa deklarācijā.

Vai uzņēmumam ir tiesības neuzrādīt pie nesaimnieciskajiem izdevumiem ziedojumu summu attiecīgā mēneša UIN deklarācijā, ja izvēlas piemērot nodokļa atvieglojumu ziedotājiem atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktam un dividendes plāno izmaksāt citā mēnesī?

Atbilde:

Gadījumā, ja ziedojums ir veikts, sākot ar 2022.gada 21.aprīli, un ziedotājs izvēlas piemērot atvieglojumu ziedotājiem saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktu - šādā situācijā tā ziedojuma summa, kurai tiks piemērots atvieglojums ziedotājiem, ir attiecināma uz saimnieciskās darbības izdevumiem. Piemēram, ziedojuma summa ir 100 EUR, piemērojamā atvieglojuma summa saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktu ir 85 EUR - šādā situācijā ziedojuma daļa 15 EUR ir attiecināma uz nesaistītiem ar saimniecisko darbību izdevumiem (tajā mēnesī, kad ziedojums ir veikts), bet 85 EUR ir attiecināma uz saimnieciskās darbības izdevumiem.

Atbilde:
UIN deklarācijas 2.rindā norāda pārskata gadā no citiem uzņēmumiem saņemtās dividendes, kuras apliktas ar uzņēmumu ienākuma nodokli, (UIN likuma 6.panta pirmā daļa un 15.panta ceturtā daļa), t.i., norāda tās saņemto dividenžu summas, kuras saņemtas no citiem uzņēmumiem (gan rezidentiem, gan nerezidentiem) un tālāk aprēķinātas izmaksāšanai nodokļa maksātāja dalībniekiem

Atbilde:

Pārstāvniecība nav pielīdzināma pastāvīgajai pārstāvniecībai likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē, un līdz ar to pārstāvniecībai nav pienākums sagatavot un iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu.

Atbilde:
 

1) Gadījumā, ja SIA par 2021.gadu ir aprēķināts VSAOI 80 euro, IIN 50 euro  un nodokļi 2021.gadā ir samaksāti (t.i., nosegti pilnā apmērā gan no iemaksām, gan no novirzītās PVN pārmaksas), tad SIA nav pienākums maksāt UIN 50 euro apmērā.

2) Gadījumā, ja SIA (kura 2021.gada laikā nav veikusi IIN vau VSAOI 100 euro) ir bijusi pārmaksa (neattiecinātās iemaksas) 2021.gada decembrī un DD ziņojumu par 2021.gada decembri tā iesniedz 2022.gada 10.janvārī, tad minētais maksājums pieskaitāms pie 2022.gada maksājumiem. Līdz ar to SIA par 2021.gadu ir jāmaksā UIN 50 eiro apmērā.

3) Gadījumā, ja SIA 2021.gadā ir veiktās un neattiecinātās nodokļu iemaksas, kas veido nodokļu pārmaksu un pret saistībām tiek attiecinātas tikai 2022.gada janvārī, tās nav uzskatāmas par 2021.gadā veiktām VSAOI un IIN iemaksām. Līdz ar to SIA par 2021.gadu ir jāmaksā UIN 50 eiro apmērā, bet par 2022.gadu nebūs jāmaksā UIN 50 eiro apmērā.

Atbilde:

Atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 5.panta pirmajai daļai nerezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no saimnieciskās darbības vai ar to saistītām darbībām. Nodoklis tiek ieturēts no tādiem maksājumiem, kurus rezidenti (izņemot fiziskās personas) un pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem, ja no šiem maksājumiem nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Uzņēmumu ienākuma nodoklis nav jāietur izmaksas brīdī no dividendēm, kuras tiek izmaksātas nerezidentam.

Tādējādi no nerezidentam izmaksājamām dividendēm Latvijā uzņēmumu ienākuma nodoklis papildus netiek ieturēts (proti, nerezidents saņem tādu dividenžu summu, kura tam pienākas saskaņā ar dalībnieku lēmumu).

Ņemot vērā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas vispārīgo kārtību Latvijā, uzņēmumu ienākuma nodokli maksā Latvijā reģistrēta kapitālsabiedrība par savu sadalīto peļņu.

Tādēļ gadījumā, ja Latvijā reģistrēta kapitālsabiedrība izmaksā dividendes nerezidentam – juridiskai personai, par dividendēm Latvijā nerezidents nodokli nemaksā, un līdz ar to nav pamata pieprasīt apliecinājumu par nerezidenta samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokli Latvijā, kā arī nerezidentam, kurš Latvijā nemaksā uzņēmumu ienākuma nodokli no dividendēm, nepienākas nodokļa atmaksa Latvijā.

Atbilde:

Nodokļa maksātājs patstāvīgi sagatavo uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju un to iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam līdz pēctaksācijas perioda (nākamais mēnesis pēc taksācijas perioda) 20. datumam.

Obligāti ir iesniedzama deklarācija par pārskata gada pēdējo mēnesi. Par pārējiem pārskata gada mēnešiem deklarācija ir iesniedzama, ja nodokļu maksātājam veidojas ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekams objekts.

Atbilde:

Piemērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12.panta pirmajā daļā noteikto nodokļa atvieglojumu ziedotājiem, uzņēmums ziedoto summu nosaka atbilstoši ziedoto preču iegādes vērtībai.

Atbilde:

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā nav noteikti atviegloti nosacījumi ziedojumiem, dāvinājumiem vai jebkādai palīdzībai personām Ukrainā. Tikai gadījumā, ja uzņēmums ziedo Latvijā reģistrētai sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei, pašvaldībai u.c. kura nodrošina koordinēta atbalsta sniegšanu Ukrainas karadarbībā cietušajiem, uzņēmumam ir tiesības uz uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu ziedotājiem saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12.panta nosacījumiem.

Ja tiek ziedoti naudas līdzekļi personām Ukrainā (ieskaitīti tieši bankas kontā Ukrainas bankā) bez sabiedriskā labuma organizācijas starpniecības, šādas summas ir uzskatāmas par nesaistītiem ar saimniecisko darbību izdevumiem, tātad uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā par attiecīgo mēnesi ziedojuma summa ir norādāma kā ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi.

Atbilde:

Izdevumi, kuri rodas saistībā cilvēku no Ukrainas ieceļošanu, uzturēšanos, apmešanos un ēdināšanu, uzņēmumam ir uzskatāmi par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu. Tātad šāda veida izdevumi uzņēmumam ir iekļaujami uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Minētās izdevumu summas neveido fizisko personu – nerezidentu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamu ienākumu.

Atbilde:

Gadījumā, ja uzņēmums iegādājas civilās un militārās aizsardzības priekšmetus, kuru obligātu iegādi nenosaka normatīvie akti un kuri nav saistīti ar militāro nozari, tad tie ir uzskatāmi par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu. Tātad šāda veida izdevumi uzņēmumam ir iekļaujami uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

Jautājums:
Pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumā izveidojusies situācijā, kurā atsevišķu preču derīguma termiņš tuvojas “derīgs līdz” (vai “ieteicams līdz”) noteiktajam datumam, kā arī ir preces, kuras neapmierina pircēju prasības, bojāts to izskats, un tml. iemeslu dēļ uzņēmums koriģē patēriņam derīgu preču iegādes vērtību (t.i., preces noceno). Daļu no minētajām precēm uzņēmums pārdod, bet daļu - ziedo sabiedriskā labuma organizācijai saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12.panta pirmās daļas 1.punktu.

Vai šim uzņēmumam preču vērtības samazinājums nav klasificējams kā preču zudums un no kādas preču vērtības ir nosakāma ziedotā summa UIN aprēķināšanas vajadzībām?

Atbilde:
Situācijā, kad pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmums koriģē patēriņam derīgu preču iegādes vērtību minēto iemeslu dēļ, šo preču vērtības samazinājums nav klasificējams kā preču zudums un nav jāņem vērā, nosakot un kontrolējot zudumu normatīvu UIN aprēķināšanai. Tādējādi minēto preču iegādes vērtības samazinājuma summa pēc ekonomiskās būtības ir uzskatāma par izdevumiem, kas saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, un neveido ar UIN apliekamu objektu.

Piemērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12.panta pirmās daļas 1.vai 2.punktā noteikto UIN atvieglojumu ziedotājiem, uzņēmums ziedoto summu  nosaka atbilstoši ziedoto preču iegādes vērtībai, neņemot vērā krājumu vērtības samazinājumu.

Nodokļa maksātājs maina MUN (mikrouzņēmumu nodokļa) maksātāja statusu un kļūst par UIN (uzņēmumu ienākuma nodokļa) maksātāju ar 01.07.2021.

Līdz 01.07.2021. nodokļa maksātājs ir samaksājis MUN 1000 euro, bet 2021.gada decembra (pārskata perioda pēdējā mēneša) UIN deklarācijā aprēķinātā UIN summa ir 15 euro (mazāka par 50 euro). Vai šajā situācijā nodokļu maksātājam ir pienākums maksāt UIN 50 euro apmērā?

Atbilde:

Nodokļu maksātājs ņem vērā 2021.gadā samaksāto MUN, tādēļ tam nav jāmaksā UIN 50 euro apmērā. Tas maksā 2021.gada decembra UIN deklarācijā aprēķināto UIN summu 15 euro.

Komercsabiedrība nosūtīja darbinieku komandējumā (vai darba braucienā) un, kad ārkārtas situācijas dēļ saistībā ar vīrusa “Covid-19” izplatību darbiniekam bija jāatgriežas no komandējuma un jāpavada laiks pašizolācijā,  komercsabiedrība šim nolūkam darbiniekam noīrēja dzīvokli un apmaksāja tā īri. Vai izdevumus par dzīvokļa īri komercsabiedrība var uzskatīt par saimnieciskās darbības izdevumiem uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām?

Atbilde:
Vispārīgā gadījumā komercsabiedrības izdevumi darbinieku komandējumiem ir saimnieciskās darbības izdevumi, kurus neiekļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē. Ievērojot valstī izsludināto ārkārtas situāciju, izdevumi saistībā ar atsevišķa dzīvokļa īri darbiniekam, kurš atgriezies no komandējuma (vai darba braucienā) no vīrusa “Covid-19” skartajām valstīm un kuram nav iespējas pašizolēties patstāvīgi, ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem. Tātad komercsabiedrība šādus izdevumus neiekļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

Uzņēmumam ir radušies zaudējumi (norakstījumi) saistībā ar gatavās produkcijas norakstīšanu, jo ārkārtas situācijas dēļ būtiski samazinājās pieprasījums pēc tās un uzņēmumam nebija iespējas to realizēt. Vai šajā situācijā zaudējumi veido ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamu objektu?

Atbilde:
Uzņēmuma zaudējumi (norakstījumi), kas radušies ārkārtas situācijas dēļ,ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem, kurus uzņēmums neiekļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Grāmatvedības attaisnojuma dokumentu saturs ir noteikts likuma “Par grāmatvedību” 7. un 7.¹pantā. Līdz ar to nodokļa maksātājs patstāvīgi pieņem lēmumu atbilstoši grāmatvedības politikai, kādi attaisnojuma dokumenti tam nepieciešami izdevumu uzskaites nodrošināšanai.

Uzņēmumam ir radušies papildu izdevumi par darbinieku atgriešanos Latvijā (dzīves vietā), sakarā ar to, ka darbiniekiem bija jāatgriežas no darba brauciena (vai komandējuma) ārkārtas situācijas dēļ. Vai minētie izdevumi uzņēmumam veido ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamu objektu?

Atbilde:

Vispārīgā gadījumā komercsabiedrības izdevumi darbinieku komandējumiem ir saimnieciskās darbības izdevumi, kurus neiekļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē. Izdevumi saistībā ar darbinieku atgriešanos Latvijā (dzīves vietā) no darba brauciena vai komandējuma ārkārtas situācijas dēļ ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem. Tātad uzņēmums šādus izdevumus neiekļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

Vai, aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli par 2019.gada decembri, atbrīvojums no minimālā uzņēmumu ienākuma nodokļa 50 euro apmērā tiek piemērots zemnieku saimniecībai, kurai nav darbinieku, bet īpašnieks kā pašnodarbinātais veicis par sevi valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas?

Atbilde:
Jā, atbrīvojums no minimālā uzņēmumu ienākuma nodokļa 50 euro ir piemērojams arī tādā gadījumā, ja zemnieku saimniecībai nav darbinieku, bet īpašnieks ir veicis par sevi valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kā pašnodarbinātais.

Uzņēmums ir iegādājies vieglo automašīnu, par kuru maksā UVTN, un veic atbilstošu vieglās automašīnas izdevumu uzskaiti. Vai ir jāizpildās nosacījumam, ka degvielas patēriņa norma nedrīkst pārsniegt izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk par 20%, un kādu normu uzņēmumam ir tiesības izmantot (ja CSDD uzturētajā Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā ir norādītas abas vērtības NEDC un WLTP) ?

Atbilde:

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8.panta piektās daļas 5.punkts nosaka, ka izdevumi par transportlīdzekļa (izņemot reprezentatīvo automobili) degvielu ir uzskatāmi par izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību neatkarīgi no tā, vai attiecīgais transportlīdzeklis ir izmantots tikai saimnieciskajā darbībā, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar transportlīdzeklim noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem, ja ir izpildīts ja ir izpildīts viens no šādiem kritērijiem:

a) par transportlīdzekli tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis,

b) transportlīdzeklis ir atbrīvots no aplikšanas ar uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14. panta pirmās daļas 5. un 6. punktu,

c) nodokļa maksātājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības izvērtēšanu ir atbilstīga lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība vai atbilstīga

mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, vai zvejnieka saimniecība.

Ja CSDD vieglajiem transportlīdzekļiem sāk norādīt abu metožu - gan NEDC, gan WLTP -  pilsētas degvielas patēriņu, tad nodokļa maksātājs var izvēlēties piemērot vērtību “Degvielas patēriņš pie maza ātruma (pilsētā) WLTP”.

Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pārejas noteikumu 11.punktu kredītiestāde nekoriģē pārskata gada peļņu un nesadalīto peļņu, kura uzrādīta nodokļa maksātāja bilancē 2017.gada 31.decembrī, par 2018.gada 1.janvārī izveidotajiem uzkrājumiem debitoru parādiem par periodu līdz 2018. gada 1.janvārim saistībā ar pāreju no starptautiskā grāmatvedības standarta Nr. 39 “Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana” uz starptautisko finanšu pārskatu standartu Nr. 9 “Finanšu instrumenti”, kas pieņemts ar Komisijas 2008.gada 3.novembra regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr.1606/2002.

Vai kredītiestādes saistītajiem uzņēmumiem, kam kredītiestāde arī pieprasa piemērot šos standartus finanšu pārskatu noformēšanā, arī ir tiesības piemērot šo atkāpi saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 11.punktu?

Atbilde

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pārejas noteikumu 11.punktu piemēro tikai kredītiestādes (t.i., kredītiestāžu saistītajiem uzņēmumiem nav tiesību piemērot minēto punktu).

Kredītiestāde izsniedz aizdevumu saistītajai personai ar savādāku procenta likmi, nekā tā noteikta nesaistītam uzņēmumam, piemēram, ar 0% likmi.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 11.panta otrā daļa nosaka, ka kredītiestāde Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē neietver aizdevumus, kurus tā izsniedz, pamatojoties uz vispārējiem kreditēšanas nosacījumiem, vai kuri izriet no kredītiestāžu darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

Kredītiestāžu likumā un citos kredītiestāžu darbību regulējošiem normatīvajos aktos noteikts, ka uzskaite jāveic saskaņā ar SGS, kuri savukārt nosaka ka, ja arī Kredīta līguma ir noteikta 0% likme, ienākumu (un izdevumu) vajag atzīt pēc tirgus likmes. 9.Standarta mērķis sadaļā par darījumiem ar saistītajiem uzņēmumiem ir uzlikt par pienākumu aprēķināt procentus pēc tirgus likmēm arī tiem līgumiem, kuri ir noslēgti ar 0%. Bankas bilancē un PZA atzīti procentu ienākumi pēc tirgus likmes.

Vai ņemot vērā to, kā darījums tiek atspoguļots finanšu uzskaitē, kredītiestādei ir pienākums ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļaut izsniegtos aizdevumus saistītām personām, ja aizdevums ir izsniegts uz labvēlīgākiem nosacījumiem un ir piemērota 0% likme?

Vai kredītiestāde, izsniedzot aizdevumu saistītai personai uz sešiem mēnešiem ar labvēlīgākiem noteikumiem – šo aizdevumu var uzskatīt ka tā nav nosacītā peļņas sadale un neiekļaut apliekamajā bāzē?

Atbilde

Pamatojoties uz Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 11.panta ceturtās daļas 4.punktu, ar uzņēmumu ienākuma nodokli neapliek aizdevumus, kuri izsniegti uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus.

Tādēļ, ja kredītiestāde izsniedz aizdevumu saistītai personai uz sešiem mēnešiem, šādu aizdevumu nepielīdzina nosacītai peļņas sadalei, neiekļauj nodokļa bāzē un neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

Vai nodokļa maksātājs var piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi ziedotājiem par 2018.gada decembrī ziedoto summu, ja attiecībā uz nodokļa maksātāju VID 2017.gada 8.decembrī ir pieņēmis lēmumu par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu, kā arī atbalsta pamatparāda samaksas termiņa pagarinājumu saskaņā ar Nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai paredzētā atbalsta likumu?

Atbilde

Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu ziedotājiem nepiemēro, ja ziedotājam nodokļu parāda kopsumma tā taksācijas perioda pirmajā dienā, kurā veikts ziedojums, pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņi ir pagarināti saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām” (Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. panta sestās daļas 3. punkts).

Lai gan nodokļa maksātājam 2018.gadā ir nodokļu parāds, tomēr tā maksāšanas termiņš ir pagarināts saskaņā ar Nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai paredzētā atbalsta likumu, un attiecībā uz veikto ziedojumu sabiedrība ir tiesīga pārskata gadā izvēlēties vienu no Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. panta pirmajā daļā noteiktajiem atvieglojumiem.

Atbilde

Ieguldījumu fonds un alternatīvais ieguldījumu fonds nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, līdz ar to tas neaizpilda un neiesniedz uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju.

Tomēr ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem ir pienākums līdz nākamā pārskata gada pirmā mēneša 20.datumam sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par visu veidu maksājumiem to pārvaldē esošo Latvijā reģistrēto ieguldījumu fondu vai alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldītājiem (Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 16.panta trešā daļa).

Tādējādi Latvijā reģistrēts ieguldījumu fonds (tai skaitā citas valsts ieguldījumu fonds, kas reģistrējis pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā), kā arī alternatīvais ieguldījumu fonds (tai skaitā citas valsts alternatīvais ieguldījumu fonds, kas reģistrējis pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā) iesniedz šādu informāciju par ieguldītāju (Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumu Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 109.punkts):

            1) nosaukums vai vārds, uzvārds;

            2) nodokļa maksātāja reģistrācijas kods vai personas kods;

            3) rezidences valsts;

            4) adrese rezidences valstī (iela, numurs, pilsēta, apdzīvota vieta, pasta indekss);

            5) ieguldītājam izmaksātā maksājuma veids:

                        5.1. procentu ienākumi;

                        5.2. dividendes;

                        5.3. ienākumi no nekustamā īpašuma izīrēšanas un iznomāšanas;

                        5.4. pārējie maksājumi, tai skaitā ieguldījumu fonda apliecību atpirkšana;

                        5.5. izmaksas datums;

                        5.6. maksājuma summa (euro).

Minēto informāciju sniedz brīvā formā (EDS sistēmā izvēloties nestrukturēto dokumentu „Informācija Valsts ieņēmumu dienesta klientu apkalpošanas centriem”).

Atbilde:

Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji pie reprezentācijas izdevumiem pieskaita arī izdevumus par mazvērtīgajiem priekšmetiem, kuri satur komersanta zīmolu un tiek izplatīti ar mērķi popularizēt komersantu (Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8.panta sestās daļas 3.punkts).

Atkarībā no reprezentācijas priekšmeta vērtības var mainīties ienākuma nodokļu piemērošana mazvērtīgu priekšmetu iegādes izdevumiem.

Izdevumu kvalificēšana, ja uzņēmums reprezentācijas priekšmetus dāvina klientiem

(ja nenotiek atsevišķs, īpaši organizēts reklāmas pasākums (reklāmas kampaņa))

* Reprezentācijas izdevumi ir saimnieciskās darbības izdevumi, ja tie kopā ar personāla ilgtspējas izdevumiem pārskata gadā nepārsniedz piecus procentus no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, kā arī tie ir jāuzskaita dalīti no citiem izdevumiem (Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8.panta otrās daļas 7.punkts un trešā daļa).

** Saimnieciskās darbības izdevumus neiekļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

Atbilde:

Personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi ir uzskatāmi par saistītiem ar saimniecisko darbību, ja to tie kopā ar reprezentācijas izdevumiem gada laikā nepārsniedz 5 % no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi (Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (turpmāk – likums) 8.panta otrās daļas 7.punkts).

Personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi likuma izpratnē ir (likuma 8.panta ceturtā daļa):

1) izdevumi darbiniekiem paredzētu kolektīvu motivēšanas vai saliedēšanas pasākumu nodrošināšanai un citi izdevumi darbinieku kolektīva motivēšanai, ja šie labumi nav bijuši iekļauti fiziskās personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā bāzē vai ja likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" šim ienākuma veidam ir noteikts atbrīvojums;

2) izdevumi darbinieka nogādāšanai no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu;

3) izdevumi saistībā ar sociālās infrastruktūras objektiem, kas šā likuma izpratnē ir tādi objekti, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību un nav paredzēti dzīvesvietas nodrošināšanai darbiniekam:

• darbinieku izmitināšanas izdevumi, ja darbs notiek arī nakts maiņās;
• izdevumi par sportam, ēdināšanai un darbinieku bērnu pieskatīšanai paredzētajām telpām;

4) bēru pabalsti;

5) darba koplīgumā paredzēto pasākumu izdevumi, kuri nav personificējami.

Katrs nodokļa maksātājs var pats pieņemt lēmumu, kādi personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi tam nepieciešami, ievērojot augstāk minēto regulējumu.

Piemēram, par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem uzskata:

1) izdevumus, kuri veikti darbinieku kolektīvo pasākumu nodrošināšanai –izdevumi Ziemassvētku balles organizēšanai visiem darbiniekiem, gadskārtējo svētku svinēšanai uzņēmumā (t.sk., izdevumi telpu nomai, pasākumu organizēšanai, transporta izdevumiem, ēdināšanai, dzērienu iegādei);

2)  izdevumus par uzņēmuma sporta spēļu rīkošanu vai darbinieku komandas piedalīšanos publiskās sporta aktivitātēs (maratonā, velobraucienā u.c.).

Uz personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem var attiecināt minētos izdevumus arī tad, ja komercsabiedrības filiāles kolektīvos pasākumus ir organizējušas atsevišķi, piemēram, katras filiāles darbiniekiem reizi gadā tiek organizēts kolektīva saliedēšanas pasākums, vai filiāļu darbinieku komandas piedalās kādā reģionālajā maratonā atbilstoši filiāles atrašanās vietai.

3) izdevumus pasākumam, kurā uzņēmuma darbinieki uzstājas ar saviem stāstiem par pašu izvēlētām interesantām un aizraujošam tēmām, kas nav obligāti saistītas ar darba pienākumu veikšanu. Pasākums ir ar mērķi smelties iedvesmu no kolēģiem, padomāt par dažādām tiešā veidā ar darbu nesaistītām tēmām, ka arī ieraudzīt kolēģus no citas pozitīvas perspektīvas. Uzņēmums sedz telpu nomas un maltīšu organizēšanas izdevumus;

4) izdevumus pasākumam, kura ietvaros darbinieki dodas kopīgos pārgājienos ar mērķi saliedēt kolektīvu (uzņēmums kompensē nogādāšanu no un līdz pārgājiena sākuma un beigu punktam);

5) izdevumus darbinieku komandas saliedēšanas pasākumam, kura ietvaros notiek dažādas sporta/sacensību/izklaides aktivitātes, kas ir vērstas uz darbinieku saliedēšanu (uzņēmums maksā organizētajam par pasākuma organizēšanu, piemēram, kopīgā muzeja/kino apmeklēšana, kopīgā māla trauku veidošana u.tml., sedz transporta izmaksas, kā arī pasākuma ietvaros notiek darbinieku ēdināšana);

6) izdevumus bēru pabalstiem (līdz 250 EUR), tai skaitā izdevumi vainagiem, izmaksas līdzjūtību publicēšanai, bēru izdevumi darbinieku vai to radinieku nāves gadījumā  u.tml. Ja bēru pabalsta apmērs pārsniedz 250 EUR, tad pārsnieguma summai ir piemērojams iedzīvotāju ienākuma nodoklis un tā ir uzskatāma par saimnieciskās darbības izdevumiem;

7) darba koplīgumā paredzēto pasākumu izdevumi, kuri nav personificējami, piemēram, darbiniekiem ikdienā tēja, kafija u.c. dzērieni un uzkodas.

Piemēram, par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem nav uzskatāmi:

1) izdevumi par vitamīnu, Omega 3 u.c. uztura bagātinātāju vai medikamentu iegādi darbiniekiem;

2) izdevumi maltīšu, uzkodu iegādei saistībā ar darbinieku dzimšanas dienu un vārda dienu svinēšanu uzņēmuma, nodaļas vai citas struktūrvienības ietvaros;

3) izdevumi, lai nodrošinātu darbiniekus katru dienu atpūtas telpās ar tēju, kafiju, pienu, augļiem un nelielam uzkodām (t.i., nav saistīti ar konkrētu motivēšanas vai saliedēšanas pasākumu un  nav paredzēti darba koplīgumā);

4) vakariņu kompensēšana darbiniekiem, kuri spiesti strādāt virsstundu darbu, lai nodotu projektus noteiktos termiņos. Attiecīgie izdevumi nav sadalāmi personāli.

Vai komercsabiedrībai ir tiesības neiesniegt UIN deklarāciju par 2018.gada pirmo pusgadu (2018.gada 20.jūlijā) un par 2018.gada novembri (2018.gada 20.decembrī), ja komercsabiedrība attiecīgi jūnijā un novembrī sadala dividendēs iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu (kas gūta līdz 2017.gada 31.decembrim), tai neveidojas ar nodokli apliekamā bāze un UIN nav jāmaksā? Komercsabiedrības pārskata gads ir kalendārais gads.

Atbilde:

Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (spēkā ar 01.01.2018.) 4.panta otrās daļas 1.punktu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ietver aprēķinātās dividendes, tai skaitā ārkārtas dividendes, kas aprēķinātas no peļņas, kura gūta sākot ar 2018.gada 1.janvāri.

Jāņem vērā, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pārejas noteikumu 8. un 9.punkts paredz, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē neiekļauj dividendes, kas tiek aprēķinātas, sadalot peļņu, kura uzrādīta bilancē 2017. gada 31. decembrī. Neatkarīgi no tā, kāda peļņas sadale tiek norādīta finanšu grāmatvedībā, uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai tiek pieņemts, ka vispirms tiek sadalīta peļņa, kas gūta līdz 2017.gada 31.decembrim.

Tādējādi dividendes tiks iekļautas nodokļa bāzē un par tām tiks aprēķināts nodoklis, ja tās tiks aprēķinātas no 2018.gada un turpmākajos gados gūtās peļņas. Savukārt, gadījumos, kad komercsabiedrības rīcībā ir nesadalītā peļņa, kas gūta līdz 2017.gada 31.decembrim, tā ir tiesīga neiekļaut ar nodokli apliekamajā bāzē dividendes, kas aprēķinātas no šādas nesadalītās peļņas. Tātad par dividendēm, kas aprēķinātas no peļņas, kas gūta līdz 2017.gada 31.decembrim, neveidojas nodokļa bāze un par tām netiks aprēķināts nodoklis.

Ņemot vērā minēto, komercsabiedrība, kurai faktiski neveidojas ar nodokli apliekamā bāze un maksājamais uzņēmumu ienākuma nodoklis, ir tiesīgs neiesniegt uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, izņemot pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju, kurā norādīs arī informāciju par pārskata gadā veikto peļņu, kas radusies līdz 2017.gada 31.decembrim, un tās sadali.

Atbilde:

Komercsabiedrības izdevumi darbinieku dāvanām – gan tā dāvanas vērtības daļa, kura ir aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan tā daļa, kura nav jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli – ir pielīdzināma atlīdzībai darbiniekam (t.i., samaksai par darba pienākumu veikšanu), līdz ar to šie izdevumi ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem. Tos neiekļauj nodokļa bāzē un neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli, jo atlīdzība (darba alga) darbiniekiem ir saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešams izdevumu veids, un arī tā dāvanas daļa (līdz 15 EUR), kura nav apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, šajā gadījumā ir vērtējama kā pielīdzināma darbinieka atlīdzībai un tieši saistīta ar saimniecisko darbību.

Komercsabiedrībai 2018.gadā ir bijuši reprezentācijas izdevumi. Vai nosakot, vai reprezentācijas izdevumi nepārsniedz UIN likuma 8.panta otrās daļas 7.punktā noteikto apmēru – 5 % no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi – šiem reprezentācijas izdevumiem pieskaita arī PVN daļu, kura samaksāta par minētajiem izdevumiem un nav iekļauta priekšnodoklī?

Atbilde:

Reprezentācijas izdevumu un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumu apmērā iekļauj arī to pievienotās vērtības nodokļa summas daļu, kura samaksāta par minētajiem izdevumiem un nav iekļauta priekšnodoklī.

Piemēram, komercsabiedrība ir iztērējusi reprezentācijas izdevumiem 121 EUR. Kā priekšnodoklis ir atskaitīti 8 EUR. Tātad izdevumi ir 100 EUR un pievienotās vērtības nodokļa daļa, kura samaksāta par minētajiem izdevumiem un nav iekļauta priekšnodoklī, ir 13 EUR. Kopējā izdevumu summa ir 113 EUR (100 + 13), kuru komercsabiedrībai ir jāsalīdzina ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8.panta otrās daļas 7.punktā noteikto apmēru – 5 % no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi.

Atbilde:

Pie izdevumiem, kuri ir nesaistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita arī transportlīdzekļa (par kuru maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli) degvielas iegādes izdevumus, ja tie pārsniedz noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem.

Tādēļ ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj:

• degvielas iegādes izdevumus, kas pārsniedz noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem;
• aprēķināto pievienotās vērtības nodokli no degvielas iegādes izdevumiem, kas pārsniedz noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem.

Atbilde:

Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita norakstīto krājumu (preču) vērtību, kas pārsniedz zudumu normatīvu pārskata gadam.

Jāņem vērā, ja norakstīto preču vērtība pārsniedz plānoto zudumu apjomu, tad ir jāveic priekšnodokļa korekcija, aprēķinot pievienotās vērtības nodokli no summas, kas pārsniedz plānoto zudumu normu.

Tādēļ ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj:

• zudumu summu, kas pārsniedz zudumu normatīvu;
• aprēķināto pievienotās vērtības nodokli no summas, kas pārsniedz plānoto zudumu normu.

Atbilde:

Jautājumā minētajā situācijā uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojuma ziedotājiem piemērošanai ziedojuma vērtība ir 121 EUR.

Vispārējā gadījumā pievienotās vērtības nodokļa summas daļa, kura samaksāta par precēm un netiek atskaitīta kā priekšnodoklis, ir attiecināma uz preces pašizmaksu. Tātad pievienotās vērtības nodokļa summas daļa, kura samaksāta par precēm un nav atskaitāma kā priekšnodoklis, kopā ar preces vērtību (kas atbilst tās pašizmaksas vērtībai) ir jāiekļauj ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē, ja attiecīgās preces netiek novirzīti saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Savukārt, ja minētās preces tiek ziedotas, tad minētā neatskaitāmā priekšnodokļa vērtība arī tiek iekļauta ziedojuma vērtībā.

Atbilde:

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12.pants nosaka nodokļa atvieglojumu ziedotājiem, atbilstoši kuram ziedotājs pārskata gadā var piemērot vienu no trijiem atvieglojuma veidiem. Jautājumā minētajā situācijā ziedojuma summa, kurai piemēro atvieglojumu, ir 121 EUR, jo pievienotās vērtības nodokļa summa nav atskaitāma kā priekšnodoklis, bet iekļaujama kopējās izmaksās.

Atbilde:

Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumu 677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 27.punktā noteikts, ka atbilstoši likuma 4.panta ceturtajai daļai izdevumus, kas saskaņā ar likuma normām veido ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamu objektu, iekļauj ar nodokli apliekamajā bāzē tad, kad šim izdevumu objektam tiek izveidotas saistības, neatkarīgi no maksājuma veikšanas brīža.

Vispārīgā gadījumā ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus iekļauj nodokļa bāzē un par tiem maksā uzņēmumu ienākuma nodokli tajā taksācijas periodā (mēnesī), kurā komercsabiedrība saņēmusi rēķinu.

Piemēram, komercsabiedrība, 2018.gada septembrī iegādājas par 100 000 EUR aktīvu, kas tiks izmantots ar saimniecisko darbību nesaistītiem mērķiem). 2018.gada septembrī komercsabiedrība samaksā avansā 25 000 EUR, bet rēķinu par šī aktīva iegādi komercsabiedrība saņem un apmaksā oktobrī. Tātad minēto izdevumu, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, iekļauj tā mēneša (oktobra) deklarācijā, kurā komercsabiedrība saņēmusi rēķinu.

Komercsabiedrība uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā par 2018.gada oktobri norāda minētā aktīva iegādes vērtību, t.i., deklarācijas 6.1.rindā norāda 100 000 EUR (likuma 8.panta otrās daļas 5.punkts).

Piemēram,  komercsabiedrība, kuras pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu,  2018.gada decembrī saņem pakalpojumu par 10 000 EUR, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību. Rēķinu par šo pakalpojumu komercsabiedrība saņem un apmaksā 2019.gada janvārī.

Minētais darījums ir darījums pēc bilances datuma un tas ieļaujams 2018.pārskata gadā, kad darījums faktiski noticis, neatkarīgi no rēķina apmaksas 2019.gada janvārī.

Situācijā, kad pakalpojums ir saņemts (t.i., darījums noticis) vienā pārskata gadā, bet rēķins par to tiks apmaksāts nākamajā pārskata gadā, minēto izdevumu, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, iekļauj gada pēdējā mēneša deklarācijā – 2018.gada decembra deklarācijā – neskatoties uz rēķina apmaksas datumu.

Komercsabiedrība uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā par 2018.gada decembri norāda minēto ar saimniecisko darbību nesaistīto izdevumu (10 000 EUR), t.i., deklarācijas 6.1.rindā norāda 10 000 EUR (likuma 8.panta otrā daļa). Otrreiz šo summu 2019.gada janvāra deklarācijā nenorāda.

1) tēvam un dēlam kopā pieder 75 % kapitāla daļu SIA”X” un SIA “Y”;

2) fiziskajai personai, kura nav sabiedrību īpašnieks, bet ir valdes loceklis, ir balsu vairākums SIA “A” un SIA “B” valdēs;

3) tēvam pieder 55 % kapitāla daļu SIA”L” un dēlam pieder 70 % kapitāla daļu SIA “J”.

Atbilde:

Vispārējā gadījumā saistītai personai izsniegts aizdevums ir uzskatāms par nosacītu peļņas sadali un apliekams ar uzņēmumu ienākuma nodokli, ievērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 11.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktos izņēmumus. Saistītu personu definīciju nosaka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 18.punkts.

1. SIA”X” un SIA “Y” ir uzskatāmas par saistītām sabiedrībām, kā arī minētās fiziskās personas ir ar tām saistītas personas (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 18.punkta c) apakšpunkts);

2. SIA “A” un SIA “B” ir uzskatāmas par saistītām sabiedrībām (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 18.punkta f) apakšpunkts);

3. SIA”L” un SIA “J” ir uzskatāmas par saistītām sabiedrībām, kā arī minētās fiziskās personas ir ar tām saistītas personas (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 18.punkta c) apakšpunkts).

Atbilde:
 

2018.gadā iegādātu automašīnu uzskatīs par reprezentatīvu automobili, ja tā vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 50 000 euro un kurš ir:

• vieglais automobilis, kura sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas, izņemot operatīvo transportlīdzekli vai speciālo vieglo automobili (neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzīvojamais automobilis vai katafalks, vieglais automobilis, kas speciāli aprīkots, lai pārvadātu riteņkrēslos sēdošās personas ar invaliditāti), vai jaunu vieglo automobili, ko pilnvarots automobiļu tirgotājs izmanto par demonstrācijas automobili;
• kravas automobilis ar pilnu masu līdz 3000 kilogramiem, kas ir reģistrēts kā kravas furgons un kam ir vairāk nekā trīs sēdvietas (ieskaitot vadītāja sēdvietu), ja tas klasificēts par kravas automobili (N1 kategorija), bet pēc būtības ir vieglais automobilis (M1 kategorija).

Uzņēmumam, kuram ir reprezentatīvā automašīna, kas iegādāta ar 01.01.2018., aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli 2018.gadā, ar nodokli apliekamajā bāzē ir jāiekļauj:

• automašīnas iegādes vērtību. Tātad tajā mēnesī, kad automašīna ir iegādāta, tās iegādes vērtību norāda nodokļa deklarācijā kā ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus un par tiem aprēķina uzņēmumu ienākuma nodokli;
• automašīnas ekspluatācijas izdevumus (t.sk., degvielas iegādes, remontu, apdrošināšanas, stāvvietu apmaksas izdevumi u.c.). Tātad katru mēnesi attiecīgo izdevumu summu norāda nodokļa deklarācijā kā ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus un par tiem aprēķina uzņēmumu ienākuma nodokli.

Ja šāda automašīna tiks pārdota kādā no turpmākajiem gadiem, uzņēmumam neveidosies papildu maksājamais uzņēmumu ienākuma nodoklis.

Atbilde:

Uzņēmumam, kuram ir reprezentatīvā automašīna, kas iegādāta līdz 31.12.2017., aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli 2018.gadā, ar nodokli apliekamajā bāzē ir jāiekļauj:

• nolietojuma summu, kas ir aprēķināta šai reprezentatīvajai automašīnai nodokļa maksātāja finanšu grāmatvedībā. Tātad katru mēnesi attiecīgo summu norāda nodokļa deklarācijā kā ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus un par tiem aprēķina uzņēmumu ienākuma nodokli;
• automašīnas ekspluatācijas izdevumus (t.sk., degvielas iegādes, remontu, apdrošināšanas, stāvvietu apmaksas izdevumi u.c.). Tātad katru mēnesi attiecīgo izdevumu summu norāda nodokļa deklarācijā kā ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus un par tiem aprēķina uzņēmumu ienākuma nodokli;
• pārvērtēšanas rezultātā radušos vērtības samazinājuma summu, ja automašīna 2018.gadā ir pārvērtēta;
• automašīnas atlikušo vērtību, ja automašīna 2018.gada laikā tiek izslēgta no grāmatvedības uzskaites (piemēram, dēļ tā, ka automašīna ir sasista, sabojāta vai tml., izņemot tās pārdošanu), bet automašīnas pārdošanas gadījumā – automašīnas atlikušo vērtību noraksta uzņēmuma izdevumos un to neiekļauj nodokļa bāzē.

Atbilde:

Gadījumā, ja nodokļa maksātāja pārskata gads nesakrīt ar kalendāra gadu, nodokļa maksātājs uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai sagatavo finanšu (starpperiodu) pārskatu un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju (Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pārejas noteikumu 3.punkts). Šajā situācijā finanšu (starpperiodu) pārskats ietver bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu visām komercsabiedrībām, neatkarīgi no to lieluma. Uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām sagatavoto starpperiodu pārskatu nav jāapstiprina zvērinātam revidentam.  

Atbilde:

Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pārejas noteikumu 3.punktu, ja nodokļa maksātāja pārskata gads nesakrīt ar kalendāra gadu, nodokļa maksātājs uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai sagatavo finanšu (starpperiodu) pārskatu un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju.

Starpperiodu finanšu pārskatu sagatavo atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.775 „Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 14.nodaļā „Kārtība, kādā sagatavo finanšu pārskatu par periodu, kas īsāks par pārskata gadu (starpperiodu pārskats)” noteiktajām prasībām.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām sagatavotos starpperiodu finanšu pārskatus nav jāapstiprina zvērinātam revidentam.

Atbilde:
 

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pārejas noteikumu 17., 18 un 19.punkts nosaka uzkrājumu norakstīšanas kārtību nodokļa piemērošanas vajadzībām. Ar 2018. gada 1. janvāri uzkrājumus uzskaita dalīti no citiem uzkrājumiem.

Minēto punktu nosacījumus nepiemēro uzkrājumiem nedrošajiem debitoru parādiem.

Tādējādi nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi par uzkrājumiem, kuri izveidoti līdz 31.12.2017. un tiek samazināti, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, ņemot vērā, ka ar nodokli apliekamo bāzi samazina par uzkrājumu summu, kas tiek reizināta ar koeficientu 0,75.

Savukārt, ja nodokļa maksātāja 2017. gadā izveidotie uzkrājumi pārsniedz 2016.gadā izveidoto uzkrājumu summu, tad par minēto uzkrājumu pārsnieguma summu var samazināt ar UIN apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu summu tādā apmērā, kādā taksācijas periodā tiek samazināti minētie uzkrājumi.

Atbilde:

Ja uzņēmums iegādājas vitamīnus darbiniekiem,  tad vitamīnu iegādes izdevumi  ir ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi un tos jāiekļauj ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē.

Atbilde:

Darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie darbinieku ēdināšanas izdevumi, kuri netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normām, ir uzskatāmi par saistītiem ar saimniecisko darbību un tos neiekļauj ar nodokli apliekamajā bāzē. Minētie izdevumi netiek uzskatīti par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem.

Atbilde:

Atvieglojumu saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 14.pantu piemēro tajā pārskata gadā, kurā pieņemts lēmums par līdzekļu piešķiršanu, neatkarīgi no līdzekļu faktiskā saņemšanas laika vai atspoguļošanas grāmatvedības uzskaitē.

Nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt pārskata gada ar nodokli apliekamo bāzi apjomā, kas atbilst 50 % no summas, kas saņemta kā valsts atbalsts lauksaimniecībai, bet ne vairāk kā par taksācijas perioda nodokļa bāzi.

Atbilde:

Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas vajadzībām nolietojums vairs netiek rēķināts, jo ar 01.01.2018. ir spēkā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, kas neparedz nolietojuma aprēķināšanu.

Savukārt finanšu grāmatvedībā nodokļa maksātāji turpina aprēķināt nolietojumu atbilstoši gada pārskatu sastādīšanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

Vai, iesniedzot gada pārskatu kā starpperiodu gada pārskatus, uzņēmumam, kuram pārskata periods nav kalendārais gads, piemēram, par 2017.gada 8 mēnešiem (jo jāfiksē situācija uz 31.12.2017. UIN jaunais likums) un atlikušajiem 4 mēnešiem 2018.gadā, jāsagatavo 2 pārskati  un minētie starpperiodu gada pārskati abi jāapstiprina zvērinātam revidentam, ja uzņēmums atbilst Gada pārskatu un konsolidēto likuma 91.panta  nosacījumiem.
 

Atbilde:
 

Nodokļa maksātājs, kura pārskata gads nesakrīt ar kalendāra gadu, jautājumā minētajā situācijā sagatavos finanšu (starpperiodu) pārskatu un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju:

• par 2017.gada 8 mēnešiem – saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli";
• par 2018.gada 4 mēnešiem – saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu (spēkā ar 01.01.2018.).

Uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām sagatavotos starpperiodu finanšu pārskatus nav jāapstiprina zvērinātam revidentam.

Minētās prasības neatbrīvo nodokļu maksātāju no gada pārskata sagatavošanas un iesniegšanas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajā kārtībā.

Atbilde:

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (spēkā ar 01.01.2018.) pārejas noteikumu 13.punktā noteikts, ka nodokļa maksātājs, kura uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā 2017.gada 31.decembrī ir uzrādīti zaudējumi, var samazināt pārskata gadā (kas sākas 2018.gadā) par dividendēm aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par summu, kas aprēķināta 15 % apmērā no kopējās nesegto zaudējumu summas. Ja šī summa pārskata gadā (kas sākas 2018.gadā) netiek izmantota vai tiek izmantota tikai daļēji, atlikušo summu (nodokļa summu par nesegtajiem zaudējumiem) var attiecināt uz uzņēmumu ienākuma nodokli, kas nākamajos četros pārskata gados aprēķināts par dividendēm, katru gadu attiecīgi samazinot atlikušo summu (nodokļa summu par nesegtajiem zaudējumiem) par iepriekš izmantoto atlaides apmēru.

Atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (spēkā ar 01.01.2018.) pārejas noteikumu 14.punktam pārejas noteikumu 13. punktā minētā nodokļa samazinājuma summa pārskata gadā nevar pārsniegt 50 % no uzņēmumu ienākuma nodokļa summas, kas attiecīgajā pārskata gadā aprēķināta par dividendēm.

Piemērs:

Atbilde:

Nodokļa maksātājs, kas ziedojis sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas, ir tiesīgs pārskata gadā izvēlēties tikai vienu no trijiem atvieglojuma veidiem:

1) neiekļaut taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā piecu procentu apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem;

2) neiekļaut taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā divus procentus no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi;

3) samazināt taksācijas periodā par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par 75 % no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 20 % no aprēķinātās nodokļa summas par dividendēm.

Nodokļa atvieglojuma ziedotājiem piemērošanu nosaka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12.pants.

Atbilde:

Nodokļa maksātājs, kura UIN deklarācijā 2017. gada 31.decembrī ir uzrādīti iepriekšējo gadu nesegtie zaudējumi, varēs samazināt 2018.pārskata gadā par dividendēm aprēķināto UIN par summu, kas aprēķināta 15 % apmērā no kopējās nesegto zaudējumu summas. Zaudējumus minētajā apmērā varēs segt piecu pārskata gadu laikā – 2018., 2019., 2020., 2021. un 2022.gadā.

Atbilde:

Avansa maksājumus, kuri tiks veikti no 2018.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam, ņems vērā, veicot uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumus 2018.gadā. Pārmaksātās summas nodokļa maksātājs varēs saņemt atpakaļ vai novirzīt citu nodokļu maksājumiem 2019.gadā, pēc  2018.pārskata gada pēdējā mēneša deklarācijas iesniegšanas (t.i., pēc 2019.gada 20.janvāra).

Atbilde:

Gadījumā, ja Latvijas uzņēmums no peļņas, kura gūta sākot ar 2018.gada 1.janvāri, aprēķina un izmaksā dividendes mātes uzņēmumam ES vai arī mātes uzņēmumam Latvijā, abos gadījumos aprēķinātās dividendes iekļauj UIN bāzē un apliek ar nodokli. UIN likme ir 20 % no aprēķinātās ar nodokli apliekamās bāzes.

Gadījumā, ja minētais mātes uzņēmums tālāk šīs dividendes izmaksā saviem akcionāriem Latvijā, tad šis uzņēmums no minētajām dividendēm nemaksā UIN (t.i., nodoklis par šīm dividendēm ir jau samaksāts, tās aprēķinot).

Atbilde:

Gadījumā, ja komercsabiedrība sadala dividendēs peļņu, kura gūta sākot ar 2018.gada 1.janvāri, tad aprēķinātās dividendes iekļauj UIN bāzē un apliek ar nodokli. UIN likme ir 20 % no aprēķinātās ar nodokli apliekamās bāzes.

Komercsabiedrība nodokli piemēro gan rezidentiem, gan nerezidentiem aprēķinātajām dividendēm.

Vienlaikus atgādinām, ka, nosakot taksācijas perioda ar UIN apliekamo bāzi, ar UIN apliekamā objekta vērtību dala ar koeficientu 0,8.

Kas notiek ar iepriekšējos pārskata gados aprēķinātajām dividendēm, kuras mātes uzņēmumam tiks pārskaitītas 2018.gadā un vēlāk?

Atbilde:

Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir iekšzemes uzņēmumi. Sākot ar 2018.gada 1.janvāri, uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir 20 % no aprēķinātās ar nodokli apliekamās bāzes.

Iekšzemes uzņēmumam ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ietver sadalīto peļņu, kas ietver aprēķinātās dividendes, tai skaitā ārkārtas dividendes.

Nodokļa maksātājs ir tiesīgs neiekļaut ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē dividendes, kas tiek aprēķinātas, sadalot peļņu, kura uzrādīta bilancē 2017.gada 31.decembrī.

Ņemot vērā minēto, 2018.gadā sadalot peļņu, kura uzrādīta meitas sabiedrība bilancē 2017.gada 31.decembrī, aprēķinātās dividendes nav jāiekļauj meitas sabiedrības ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē.

Savukārt, sadalot 2018.gada peļņu, aprēķinātās un mātes sabiedrībai Norvēģijā izmaksātās dividendes ir jāiekļauj meitas sabiedrības ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē, un jāpiemēro 20 % nodokļa likme.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums nenosaka ienākuma izmaksātajam pienākumu ieturēt uzņēmumu ienākuma nodokli, izmaksājot dividendes Norvēgijas rezidentam.